Berries

Arhitektūra, pieminekļi

Doles Tautas nams

17. gs. pašreizējā Doles Tautas nama vietā uzcelts krogs. 1910. g. 1. februārī Vidzemes vicegubernators apstiprina Doles Saviesīgās biedrības iesniegto projektu – uz vecā kroga pamatiem būvēt Doles Saviesīgās biedrības namu par tautas saziedotiem līdzekļiem. Namu atklāj 1911. g. 2. oktobrī. 2009. g. nams tika atjaunots. Doles Tautas nams ir Ķekavas pagasta kultūras centra struktūrvienība. Pašlaik šeit darbojas, Ķekavas pagasta bibliotēka, Ķekavas Tūrisma informācijas centrs, Ķekavas novadpētniecības muzejs.


Adrese: Rīgas iela 26, Ķekava. T./Fax 67969224.

ATRAŠANĀS VIETA KARTĒ

 

Ķekavas sākumskola

Celta 1896. g. kā Doles pagasta un tiesas nams. Arhitekts: Konstantīns Pēkšēns (1859-1928). Pirmā stāvā atradās telpas pagasta valdei, pagasttiesai un rakstveža dzīvoklim. Pagrabā – dzīvoklis ziņnesim, aresta telpas, saimnieciskās telpas. Otrā stāvā – sapulču zāle. 1920. g., otrā stāvā, izbūvējot starpsienas, ievietoja Doles – Ķekavas 6.klasīgo pamatskolu, bet pirmajā stāvā palika pašvaldība. Skola te darbojās līdz 1975. g., kad tika uzcelta Ķekavas vidusskola. Kādu laiku ēka bija tukša, līdz tur iekārtoja skaitļošanas centru, bet 1990. g. atkal sākumskolu. 2004. g. pie skolas atklāja piemiņas akmeni pirmajiem skolotājiem Pēterim Leitim, Zentai Ozoliņai un Jānim Sējam.


Apskate tikai no ārpuses. Adrese: Skolas iela 2, Ķekava. T.67969224

ATRAŠANĀS VIETA KARTĒ

 

Rāmavas muiža

Rakstnieka un publicista Garlība Merķeļa dzīvesvieta no 1806. - 1850. g. Tā ir   iekļauta valsts nozīmes vēstures pieminekļu sarakstā un atrodas vecās Bauskas šosejas malā. Vecā kungu māja, kurā dzīvoja G. Merķelis, nav saglabājusies. Pašreizējā kungu māja datēta ar 19. gs. vidu un šobrīd tur ierīkots viesu nams. Muižas vārti būvēti 20. gs sākumā. Muižas parkā uzstādīts piemiņas akmens Paulam Lejiņam (1883 – 1959), kurš izveidojis Latvijas lauksaimniecības akadēmijas mācību un pētījumu saimniecību „Rāmava”.


Adrese: Rāmavas iela 9, Rāmava, t. 67916202, 26133833, e - pasts: info@ramavasmuiza.lv, www.ramavasmuiza.lv

ATRAŠANĀS VIETA KARTĒ

 

Tipogrāfija Britania

Ēka projektēta Daugmalē, nolaidenā uzkalnā Daugavas senlejā. Dabiskā, neapbūvētā, līdzenā reljefa situācijā ēkas būvapjoms veidots daļēji iedziļināts uzkalnā — ar mērķi iespējami integrēties dabiskajā vidē. Arhitekti Andris Kronbergs, Raimonds Saulītis. Būve saņēmusi Gada balvu arhitektūrā 2007. gadā.

Sīkāk var uzzināt šeit: RAKSTS, RAKSTS 2, RAKSTS 3, VIDEO

 
Adrese:
Daugmales pagasts, Ķekavas novads

ATRAŠANĀS VIETA KARTĒ

 

Piemiņas akmens represētajiem novadniekiem

Uzstādīts ar kolhoza-agrofirmas "Ķekava" speciālistu un Tautas frontes dalībnieku atbalstu 1990. g. martā.

Atrašanās vieta: A7 Rīgas - Bauskas šosejas malā pie Odukalna.

ATRAŠĀNĀS VIETA KARTĒ

 

Garlība Merķeļa kapa piemineklis

G. Merķeļa kapa piemineklis atrodas Katlakalna kapos. To uzstādīja Rīgas Latviešu biedrība par saziedotiem līdzekļiem 1869. g., atzīmējot G. Merķeļa 100. dzimšanas dienu. Kopš 1992. gada rudens  G. Merķeļa dzimšanas dienā te  pulcējas, skolēnu  literāro darbu  konkursa „Latvieši” dalībnieki no visas Latvijas.


Atrašanās vieta: Katlakalna kapi

ATRAŠANĀS VIETA KARTĒ

 

Piemiņas akmens E. Ostvaldam

E. Ostvalds (1851 - 1932) bijis mežsaimniecības izglītības, mežzinātnes un mežu meliorācijas pamatlicējs Latvijā, kā arī mežkopis un Rīgas politehniskā institūta docents, mežzinātņu doktors. Pēc viņa izstrādātajiem projektiem un tiešā vadībā rekonstruē un no jauna ierīko vairākas mežu nosusināšanas sistēmas; galvenais ūdens novads ieguva nosaukumu Ostvalda kanāls. Eižena Ostvalda piemiņu saglabā viņa mūža darbs – meža rentes teorija

Atrašanās vieta: aptuveni 2 km pa labi no Rīgas - Bauskas šosejas 15. km.

 

Baložu "Varde"

Godinot Baložu pilsētas vēsturi, 2009. g. vasarā Baložu pilsētas kultūras nama skvērā atklāja pilsētas izveidei veltītu pieminekli ar strūklaku pilsētas ģerboņa – vardes formā


Adrese: Skolas ielā 4, Baloži.

ATRAŠANĀS VIETA KARTĒ

 

Baložu pilsētas strūklaka

1994. g. baseinos ierīko strūklaku, 2002.gadā izbūvēta trešā, visapjomīgākā strūklaka ar trijām ūdens šaltīm


Adrese: Uzvaras pr. 1/5 ēku iekšpagalmā

ATRAŠANĀS VIETA KARTĒ

 

Johana Heinriha Baumaņa kapa piemineklis

Johans Heinrihs Baumanis (1753 - 1832) bija 19. gs. sākuma gleznotājs animālists, darbojās mūsdienu Latvijas teritorijā. Viņa darbi bija ļoti populāri, atradušies daudzās muižās un birģeru dzīvokļos; tiem raksturīgs reālisms, siltie un tumšie toņi. Viens no nozīmīgākajiem Baumaņa darbiem ir "Tirgotāja Georga Konrāda Nestora portrets". Baumanis arī intersējies par latviešu valodu un bija kaislīgs mednieks. Pazīstams kā Kurzemes Minhauzens savu mednieku stāstu dēļ. Uzgleznojis vairāk kā 1700 eļļas gleznas, kuru tematika pamatā aptver medību ainas un dzīvniekus.


Atrašanās vieta: Katlakalna kapi

ATRAŠANĀS VIETA KARTĒ

 

Piemiņas akmens Robertam Mūrniekam

Piemiņas akmens R.Mūrniekam (1952-1991), pirmajam Barikāžu laika upurim Latvijā, kuru 1991. g. 16. janvārī nogalināja OMON vienības kaujinieki.

Adrese: Kr. Barona iela 2 (nama iekšpagalmā), Baloži

ATRAŠANĀS VIETA KARTĒ

 

Piemiņas akmens "Bēgļu ceļš"

I Pasaules kara laikā cauri Daugmales pagastam gāja "bēgļu ceļš". 1915. g., ienākot vācu karaspēkam, bēgļi no Kurzemes un Zemgales devās pāri Daugavai uz Rīgu, Vidzemi un Krieviju. 1991. g. ceļu iezīmē Kultūras fonda liktais tēlnieka Viļņa Titāna akmens. Tā uzraksts „Bēgļu ceļš” un uz akmens iemītas mazas kailu kāju pēdas, kas ved projām no mājām.


Atrašanās vieta: Daugmale

ATRAŠANĀS VIETA KARTĒ

 

Jāņu kalns - Senču svētkalniņš

Jāņu kalns – Senču svētkalniņš – varoņu piemiņas vieta. Latviešu tautas likteņupes Daugavas krastā Daugmalē atrodas pakalns, ko tautā dēvē par Jāņu kalnu. Kalna apkārtnē norisinājušās daudzas vēsturiskas cīņas. I pasaules karā te izcīnītas niknas kaujas. 1937. g. meža dienās šai vietā iedēstītie piemiņas koki pauž par varonīgajiem cīnītājiem, kas, pildot savu karavīra augstāko pienākumu, nav žēlojuši dzīvību. Pakalna virsotnē piemiņas ozolu paēnā ir uzcelts akmens pamats jāņugunīm. 1994. g. uz šī pamata tika novietots Tālivalža Muzikanta veidotais piemineklis „Gara spēkam un brīvībai”.

Atrašanās vieta: 1,5 km uz Z no šosejas P85 8. km.

 

Nāves sala

Ap 2 km2 liels lēzens paaugstinājums Daugavas kreisajā krastā. No rietumiem, ziemeļiem un austrumiem šo salu ieslēdz Daugava, no dienvidiem – maza Daugavas pieteka. Krievijas armijai 1915. g. rudenī atkāpjoties no Kurzemes un Zemgales, dažas karaspēka daļas bija palikušas Daugavas kreisajā krastā un ierakušās minētās pietekas līnijā. Šos ierakumus pakāpeniski paplašināja un izveidoja par stipru, lielam garnizonam piemērotu placdarmu, ko nosauca par Ikšķiles priekštilta nocietinājumu. Vācu armijas gāzu uzbrukums 1916. g. 25. septembrī Nāves salā pēc sava apjoma un būtības bija pirmais un lielākais šāda veida ieroču pielietojums pretinieka iznīcināšanai I Pasaules karā. 1924. g. 27. jūlijā Latvijas Republikas Valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli Nāves salas aizstāvjiem. Tā autors - arhitekts Eižens Laube (1880 - 1967). Tas ir Latvijā pirmais I Pasaules kara un Brīvības cīņu atcerei veltītais piemineklis.

Nokļūt Nāves salā iespējams izīrējot laivu vai nomājot motorlaivu. Laivu noma: "Jenču laivas", www.jenculaivas.lv; motorlaivas noma: Ikšķiles ūdens sporta centrs


Atrašanās vieta: Daugmale

ATRAŠANĀS VIETA KARTĒ


Brāļu kapi pie Truseļiem

Atrodas vecā Jaunjelgavas ceļa malā, bijušās Jaunās muižas tuvumā. Šeit apglabāti 96 1916. g. jūlija kaujās kritušie 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karavīri. 1916. g. ierīkoti arī 1915. - 1916. gadā kritušo 69 Cariskās Krievijas armijas karavīru brāļu kapi. Kapos esošais piemineklis atklāts 1930. g. maijā. To cēlusi brāļu kapu komiteja pēc arhitekta A. Birzenieka meta. Apbedīti arī 1944. g. septembrī - oktobrī kritušie karavīri. Veicot pārapbedīšanu no Spieķu kalna brāļu kapiem, 20. gs. 70.gados te apglabāti arī 1916. g. kritušie latviešu strēlnieku un krievu pulku karavīri.

Adrese: Pļavu iela, Ķekava

ATRAŠANĀS VIETA KARTĒ

 

Katlakalna Brāļu kapi

Kapi ierīkoti 1938. g., savācot vienkopus Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo pīšļus no dažādām Katlakalna pagasta vietām. Tur apbedīti arī Otrā pasaules kara nogalē – 1944. g. oktobra kaujās – kritušie sarkanarmieši.

Adrese: Katlakalns